Zinātnes un reliģijas konceptu potenciālā konverģence jautājumā par cilvēces atbrīvošanos no slimībām nākotnē

Abstract

Cilvēka slimību izcelsmi zinātne un reliģija lielā mērā izskaidro līdzīgi. Rekomendācijas par higiēnu un veselīgu dzīves veidu reliģijas kanonos un zinātnes atzinumos maz atšķiras. Veselības definīcija neprobežojas tikai ar slimību iztrūkumu vien, bet ietver arī mentālas, fiziskas un sociālas labklājības jēdzienu. Zinātnes atklājumi par slimību izcelsmi un to eradikācijas iespējām pamatojas ne tikai uz izziņas procesā iegūtiem faktiem, bet arī uz pētnieku saskari ar pārlaicīgo. Gan zinātne, gan reliģija uzsver cilvēka paša attieksmes pret slimībām svarīgumu. Medicīnas zinātne pilnveido vakcinācijas, attīsta genu terapiju un veic kontroli pār patogeno slimības izraisītāju izplatību un to izraisīto apdraudējumu cilvēkam. Zinātnes attīstība tuvojas reliģijas pasludinātajai paradīzei ar nemirstīga cilvēku, pilnīgi brīvu no slimībām. Pirmie soļi uz to ir efektīvi pretsāpju līdzekļi un paliatīvā terapija. Dabas likumi par paaudžu nomaiņu, ka cilvēka ķermenis nav nemirstīgs un tā funkcionēšanas laiks ir ierobežots, izslēdz pilnīgas visu slimību eradikācijas iespēju.